pirmdiena, 2012. gada 19. novembris

Ģeogrāfija

Ģeogrāfijas studijas mums šogad ir saistītas ar 7 klasnieka ģeogrāfijas programmu.
Mācību gada sākumā pētījām dažādas klimata joslas, tās tika arī meklētas kartē un iekrāsotas kontūrkartē. Kristaps arī salika attēlus kā tad katra dabas zona izskatās: Dabas zonu prezentacija Bibliotēkā ieinteresēja grāmata par tuksnešiem, tad nu sīkāk pētījām tos. Kristaps izveidoja prezentāciju par tuksnešiem.

Un tad sekoja pats interesantākais - vairāk kā mēneša garumā pētījām Āfriku. Izmantojām dažādas grāmatas, kartes un arī Montessori print shop materiālus.
Iepazinām Āfrikas valstis un to karogus

ceturtdiena, 2012. gada 15. novembris

Cilvēka anatomija un fizioloģija

Turpinām studēt cilvēku - cik brīnišķi viņš ir radīts.

Pirmā tēma ko šoruden apskatījām - kauli.
Runājām par to, kāpēc kauli ir svarīgi. Lai pārliecinātos ka būtu bez kauliem, puiši izveidoja plastalīna cilvēciņus. Neturējās gan tie vertikāli! Turpretī, ja roku, kāju vietā ieliek zobu bakstāmos, jau pavisam cita lieta! Runājām arī par aizsardzības funkcijām gan smadzenēm, gan citiem svarīgiem orgāniem, gan arī asinsrades funkcijām un uzglabāšanas funkciju.
Arī par to cik svarīgs kaulu stiprumam ir kalcijs un kā mēs to varam uzņemt. Vēlāk arī veicām eksperimentu ar vistas kauliem - vienu ievietojot ūdenī uz vairākām dienām, bet otru - etiķī. Etiķis izšķīdināja kaulā esošos kalcija sāļus un tas kļuva lokans.
Pārrunājām arī par to cik svarīgas ir kustības, lai mums būtu stipri kauli. Laiks sportošanai, vai ne?

piektdiena, 2012. gada 9. novembris

astoņstūri

  1. vienkārši astoņstūris
  2. kubs
  3. plakanais astoņstūris
  4. saldējums(astoņstūris)
  5. vāze(astoņstūris)
  6. lukturis(astoņstūris)
  7. kolba(astoņstūris)
 no 4 līdz 7 es pats izdomāju.
 

svētdiena, 2012. gada 4. novembris

Botānika


Rasene ar dunduru
Īss apskats, kas dažādos priekšmetos ir apgūts divos mēnešos. 

Pirmajās nedēļās pētījām ar ko atšķiras viendīgļlapji no dīvdīgļlapjiem. Bez dīgļlapu skaita, to var lieliski atšķirt arī pēc lapām - vai vēnas sazarojas vai arī iet paralēli viena otrai. Tāpat viendīgļlapjiem ziedlapiņu skaits parasti dalās ar 3, bet divdīgļlapju - ar 4 vai 5. Kad teorija saprasta un atstāstīta (skat. CM pamatmetodes), puiši dodas dārzā meklēt viendīgļlapjus un divdīgļlapjus. Pēdējo nenoliedzami ir vairāk sugu skaita ziņā, bet eksemplāru skaita ziņā gan nē, ja pietupjas un tā labi apskata zālienu. Top zīmējumi un arī tiek savākti augu paraugi.