ceturtdiena, 2012. gada 15. novembris

Cilvēka anatomija un fizioloģija

Turpinām studēt cilvēku - cik brīnišķi viņš ir radīts.

Pirmā tēma ko šoruden apskatījām - kauli.
Runājām par to, kāpēc kauli ir svarīgi. Lai pārliecinātos ka būtu bez kauliem, puiši izveidoja plastalīna cilvēciņus. Neturējās gan tie vertikāli! Turpretī, ja roku, kāju vietā ieliek zobu bakstāmos, jau pavisam cita lieta! Runājām arī par aizsardzības funkcijām gan smadzenēm, gan citiem svarīgiem orgāniem, gan arī asinsrades funkcijām un uzglabāšanas funkciju.
Arī par to cik svarīgs kaulu stiprumam ir kalcijs un kā mēs to varam uzņemt. Vēlāk arī veicām eksperimentu ar vistas kauliem - vienu ievietojot ūdenī uz vairākām dienām, bet otru - etiķī. Etiķis izšķīdināja kaulā esošos kalcija sāļus un tas kļuva lokans.
Pārrunājām arī par to cik svarīgas ir kustības, lai mums būtu stipri kauli. Laiks sportošanai, vai ne?


Tālāk pētījām kaulu uzbūvi un to cik stipri tie ir. Runājām par to kā kauli aug, runājām par skrimšļiem. Runājām par to kā sadzīst lauzti kauli un vēl daudz ko citu!

Runājām par kaulu veidiem, par lielāko kaulu mūsu ķermenī (protams liela kaulu) un mazākajiem (kas ir ausī). Runājām par to kā kauli ir saistīti viens ar otru. Un dziedājām kopā dziesmiņu "Ezekiel cried, "Dem dry bones!""

Tālāk lēnām gājām cauri visai kaulu sistēmai. Abiem puišiem arī izdrukāju skeletu, kur viņi svarīgākos kaulus pierakstīja. Un noteikti arī sataustīja savā ķermenī. Tas bija tiešām interesanti! Detaļās neiedziļināšanos - kaulu mums daudz!
Atklājums bija, ka mēs tiešām esam tikpat gari cik plati. Ja izstiepj rokas uz sāniem un izmēra attālumu - tas sakrīt ar auguma garuma gandrīz precīzi! Izmēģinājām uz visiem.

Tālāk apskatījām dažādus locītavu veidus - kur tie mūsu ķermenī ir un kā darbojas.
Veicām arī praktisku darbu - vistas kaulu preparēšanu, kur pētījām gan saites, gan skrimšļus, gan kaulu uzbūvi, tai skaitā smadzenes.

Nākamā sistēma ko esam sākuši pētīt - muskuļu sistēma.
Sākumā kā parasti runājām par to, kāpēc gan muskuļi vajadzīgi. Un izrādās, ka cilvēks tiešām nespētu dzīvot bez tiem ne mirkli.

Runājām kāds ir lielākais muskulis mūsu ķermenī. Uzminiet gan, kur tas ir, skaļi neteikšu :)
Runājām par to kurš ir stiprākais muskulis. Un izrādās, ka tas, kas ver mūsu muti ciet (tiešām, ar tā palīdzību var pat salauzt kaulu vai izlauzt zobu)! Vai nav zīmīgi!
Atceramies vietas no Svētajiem Rakstiem. Piemēram:
"Kas pievalda un pasarga savu muti, pasarga savu dzīvību, bet, kas ļauj savai mutei visu vaļu, dabūs bīties." /Sal.pamāc. 13:3/
"No tās pašas mutes nāk svētība un lāsts. Tas tā, mani brāļi, nedrīkst notikt!" /Jēk. 3:10/

Savukārt ne uzreiz puiši uzmin, kurš tad ir visaktīvākais muskulis mūsu ķermenī. Izrādās - acs muskuļi.

Tālāk runājam par dažādiem muskuļu veidiem un vispirms sākam iedziļināties skeleta muskuļos. Izmēģinājām kā darbojas refleksi, uzsitot pa celi. Runājām arī par muskuļu tonusu.

Tālāk apskatījām kā tad reāli darbojas skeleta muskuļi. Pētījām atliecēj un saliecējmuskuļus kā klasisko piemēru izmantojot rokas muskuļus - bicepsu un tricepsu. Sajutām kā tie katram no mums darbojas. Runājām arī par muskuļu atrofiju un kāpēc tie jātrenē.
Apskatījām arī muskuļu un to šūnu uzbūvi, runājām par enerģijas piegādi muskuļiem un arī nervu sistēmas nozīmi to darbināšanā.
Runājām arī par sejas muskuļiem, to nozīmi tieši cilvēkiem un izmēģinājām dažādas emocijas izteikt ar to palīdzību. Izrādās, ka smaidot mēs patiesi jūtamies labāk!


Neatsverams palīgs anatomijas studijās mums ir lielā enciklopēdija "Cilvēka ķermenis".


Jau kādu laiku turpinām arī veikt eksperimentu par muskuļu treniņu - katru dienu puiši dara kādus fiziskus vingrinājumus - pievelkas, atspiežas uz rokām, pietupjas u.c. un atzīmē tabulā cik katrā dienā sanāk.
Šis bija arī neliels darbiņš informātikā Kristapam un arī ikdienas treniņš sportā abiem.


Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru