Ģimenes
skolas
– termins, kas nesen parādījies Latvijā. Kas tās tādas ir un ko tas nozīmē?
Tās ir ģimenes, kas ir izvēlējušās savus
bērnus izglītot mājās, izpaliekot skolas vai bērnudārza ikdienas apmeklējumam. Latvijā
šai gadsimtā kaut kas jauns, bet pasaulē, jo īpaši kristiešu vidū, visnotaļ izplatīts.
Arī Hānu ģimenes liecībā „Pārnākšana Romā” minēts, ka
viņi savus bērnus mācīja mājās.
Par vecāku primāro uzdevumu izglītošanā var
lasīt Svētajos Rakstos:
„Un visus šos vārdus ņemiet pie sirds un ierakstiet
savās dvēselēs, un sieniet tos kā zīmi uz savām rokām un lieciet par zīmi starp
savām acīm. Un māciet tos saviem bērniem, tos pārrunādami savā starpā, kad jūs
esat atsēdušies savos namos un kad jūs ejat savā ceļā, kad jūs guļaties un kad
ceļaties.„ (5Moz.11:18-19)
Arī Katoļu
Baznīca skaidri runā par diviem laulības
uzdevumiem – dzīvības tālāknodošana
un bērnu izglītošana, kā arī min to,
ka vecāki ir galvenie savu bērnu audzinātāji (KBK 1652, 1653).
Tātad vienalga
vai izvēlamies bērnu sūtīt skolā vai arī izglītot mājās, mēs kā vecāki (un ne
skolotāji vai skolas direktors) esam atbildīgi Dieva priekšā par savu bērnu
izglītošanu un ticības tālāk nodošanu. Arī izšķiroties bērnu sūtīt skolā, mums
kopā jāpārskata mājas darbi, jāizrunā, kas apgūts, kas tāpat aizņem vismaz
pāris stundu dienā un bieži vien ir ne pārāk patīkamu emociju pavadīts.
Izrādās, ka mācoties
tikai ģimenē, tas nemaz neaizņem daudz vairāk laika. Mācīšanās ir efektīvāka un prasa mazāk laika nekā skolā esot, jo izpaliek
disciplīnas nodibināšana un mājas darbu atprasīšana. Bērni iemācās koncentrēt
uzmanību un paralēli spēj padziļinātāk mācīties to, kas viņus patiesi ieinteresē,
jo neatskan zvans, ka nu atkal jādodas uz nākošo stundu. Kopumā mācības tiek
pabeigtas ātrāk un vairāk laika var veltīt arī dažādām ārpusskolas aktivitātēm
un pulciņiem.
Mācoties ģimenē,
tiek atbalstīta bērna dabiskā zinātkāre,
kas katrā ir no Dieva ielikta. Pirmsskolas vecuma bērni visbiežāk ir ļoti radoši,
ļoti zinātkāri, bet, kur tas viss paliek vēlāk, skolas gaitas uzsākot? Viena
unificētā, standartizētā pieeja bērnu izglītošanai, liekot visiem visu apgūt
vienā laikā, liekot izlasīt kādu vielu un pēc tam kontroldarbā atprasot, radot
iespaidu, ka mācību grāmatu izlasot, skolēns zina visu par šo tēmu, bērnu
dabisko izzināšanas vēlmi diezgan ātri nogalina.
Individuāli,
mājās mācoties, ir vislielākā iespēja mācību
priekšmetus padarīt aizraujošus,
lasot grāmatas, kas ieinteresē pētīt vēl dziļāk, veicot eksperimentus, pētot
dabu, skatoties filmas, ejot uz muzejiem utt. Radot bērnam atklājēja prieku,
veicot zinātniskus pētījumus, pētot to, kas bērnu konkrētā brīdī ir
ieinteresējis – zināšanas nāk klāt pašas no sevis.
Ģimenē katrs
bērns var attīstīties savā tempā,
kaut ko apgūt ātrāk, kaut ko varbūt vēlāk nekā „vidēji skolā”, apgūt
padziļināti to, kas īpaši interesē, attīstīt savus talantus, piestrādāt pie
„vājajām” pusēm. Mācoties ģimenē, bērni iemācās daudz patstāvīgāk mācīties, meklēt informāciju, pētīt, izdarīt
secinājumus
Katrs bērns var
augt, pilnveidoties, izglītoties mīlestības
pilnā ģimenes atmosfērā. Izpaliek konkurence, salīdzināšana. Svarīga ir
tikai paša bērna pilnveidošanās un attīstība. Mācoties ģimenes skolā, būtībā
arī atzīmes nemaz nav nepieciešamas. Ja tās tiek izmantotas, tad tikai ārpus
ģimenes vajadzībām, lai skola pārliecinātos, ka bērns atbilst arī „standarta”
izglītības prasībām.
Kā pierāda citu
valstu pieredze, ģimenes skolu bērni uzrāda vidēji augstāku zināšanu līmeni arī standartizētos testos nekā
pārējie bērni. To pierāda arī mūsu Latvijas ģimeņu skolu pieredze.
Ģimenes vidē tiek apgūtas arī visas dzīvei nepieciešamās iemaņas. Tas
notiek dabiski, kopā veicot daudzus ikdienas darbiņus. Esot kopā, visa dzīve
jau būtībā ir mācīšanās. Piemēram, ēdiena gatavošana pēc receptes ietver gan
lasīšanu, gan matemātiku, gan fiziku, gan ķīmiju varbūt. Un ekonomiku arī vēl,
jo pašam jāsastāda pirkumu saraksts un jāiepērkas, ievērojot arī budžeta
ierobežojumus.
Bet pats
svarīgākais – mācoties ģimenē, vecāki var nodot tās kristīgās vērtības, kas viņiem pašiem ir svarīgas un ko viņi vēlas
redzēt savos bērnos. Kopā lūgt, kopā lasīt Svētos Rakstus, visus priekšmetus
aplūkot caur kristīgo prizmu.
Un lielākais
ieguvums visiem – būt kopā ģimenē,
augot mīlestībā un vienotībā, kā arī iespēja arī vecākiem arvien ko jaunu iemācīties
un uzzināt. Tas ir tik interesanti!
Parasti parādās
jautājums – vai ģimeņu skolu bērni redz vēl kādu citu bez saviem vecākiem? Jāsaka,
ka viņiem ir pat lielākas iespējas ārpusskolas
aktivitātēm, pateicoties īsākai skolas dienai. Gandrīz katrs no viņiem ir
iesaistījies vairākās aktivitātēs. Šie bērni bieži ir
sociāli aktīvāki, jo ir mīlošu vecāku atbalstīti. Tāpat mūsu ģimenes regulāri
tiekas kopējos ģimeņu skolu pasākumos – muzeju dienās, dabas pārgājienos,
koncertos utt. Izpaliek skolas ikdienas bieži vien traumatiskā „socializācija”
ar vienaudžiem (ar nenobriedušu un pilnīgi atšķirīgu vērtību sistēmu, bieži ar
daudz ievainojumiem). Ļoti būtisks ieguvums – lai arī kādos pulciņos,
draudzībās, aktivitātēs ģimeņu skolu bērni ir iesaistījušies, viņi vienmēr
saprot, ka ģimene – tās ir pamata attiecības.
Lai apvienotu ģimenes, kas māca bērnus mājās, ir nodibināta Ģimeņu skolu apvienība, top arī interneta saits www.gimenuskoluapvieniba.lv .Viens no mērķiem ir arī iedrošināt un atbalstīt vecākus, kas domā par šādu ceļu savai ģimenei.
Lai apvienotu ģimenes, kas māca bērnus mājās, ir nodibināta Ģimeņu skolu apvienība, top arī interneta saits www.gimenuskoluapvieniba.lv .Viens no mērķiem ir arī iedrošināt un atbalstīt vecākus, kas domā par šādu ceļu savai ģimenei.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru