Apavu šķirošana un daudz kas cits

Neliels ieskats dažās tēmās ko mācījāmies šonedēļ.

Zooloģijā turpinājām studēt putnus no sānos redzamās grāmatas. Runājām par putnu spalvām - vienas ļoti svarīgas iezīmes, kas atšķir vienu putna sugu no otras. Spalvām ir jābūt tik ļoti īpašām - reizē vieglām un stiprām. Izrādās, ka putniem ir 5 dažādu veidu spalvas.


Runājām par spalvu mešanu - putniem to ir jādara regulāri, citādi kā ar tādām novalkātām, vēja un zaru izpluinītām spalvām varēs gaisā noturēties? Spalvu mešana notiek atšķirīgi dažādām sugām - dažām ļoti pakāpeniski, citām gandrīz uzreiz, dažām vienā laikā, citām - citā. Bet noteikti simetriski, jo kā tad citādi putns varētu noturēties gaisā?
Kad izlasījām, katrs atstāstīja ko atcerās no lasītā, papildinot to arī ar saviem secinājumiem.

Anatomijā un fizioloģijā turpinām lasīt par medicīnas vēsturi. Dienas kārtībā sengrieķu filozofs Aristotelis.
Runājām par Aristoteļa spontānās izcelšanās teoriju, kas mācīja to, ka dzīvība var spontāni izcelties no nedzīvas matērijas. Aristotelis bija ievērojis, ka no jēlas gaļas pēc pāris dienām parādās kāpuri. Un tā nu viņš sprieda, ka dzīvas lietas var pēkšņi rasties no nedzīvām kā kāpuri no jēlas gaļas. Tā kā tas notika atkal un atkal, tad tam būtu jābūt taisnība.
Šodien mēs zinām, ka dzīvība neizceļas no nedzīvām lietām. Kā saka Bībele - dzīvība sākas no dzīvības; kāpuri ceļas no mušām nevis nedzīvas gaļas. Tomēr tā kā Aristotelis bija ievērojams domātājs, viņa teorijas atzina par pareizām ilgus gadsimtus.
Vai jums tas neizklausās kaut kur dzirdēts? Vai arī šodien nav cilvēki, kas vēl aizvien pieturas Aristoteļa teorijai? Ka dzīvība ir izcēlusies nejauši no nedzīvas matērijas, bez Radītāja, bez plāna.

Botānikā lasām par taksonomiju. Par dalījumu Valstīs, tipos, klasēs, kārtās, dzimtēs, ģintīs, sugās.
Sarežģīti? Ne pārāk, ja mēģinām to apskatīt ar vienkāršu piemēru palīdzību. Vispirms dalījām  baznīcas apmeklētējus valstīs (precēti, neprecēti pieaugušie, pusaudži, skolnieki, pirmsskolas vecuma bērni), tad pēc tipiem atbilstoši vecumam, klasēs atbilstoši dzimumam, kārtās pēc acu krāsas utt.
Noteicām visus šos dalījumus brālim Filipam.
Runājam par katram augam piešķirto ģints un sugas nosaukumu jeb binominālo nomenklatūru. Šos divus vārdus var labi atcerēties un saprast, ja iedziļinās to latīniskajā jēga (divu vārdu vārdu piešķiršana). Bet pamēģiniet tos vairākas reizes ātri izrunāt!
Pētījām arī kā to raksta - italic un pirmo ar lielo un otro ar mazo burtu. Trenējāmies uz saviem vārdiem - Stikuts rūdolfs
Latvijas dabas mājas lapā pētījām Latvijā sastopamo augu latīniskos nosaukumus.

Bilde nav no mūsu eksperimenta, bet daudzums ir līdzīgs

Veicām arī klasifikācijas uzdevumu jeb škirojām apavus, dalot tos valstīs, tipos, klasēs, kārtās. Bērni paši izdomāja klasifikācijas pazīmes un sašķiroja. Valstis bija 4 - kurpes, čības, sandales, zābaki. Tālāk, piemēram, kurpes dalījās izejamo kurpju un ikdienas kurpju tipā. Izejamās kurpes savukārt dalījās spīdīgo kurpju un matēto kurpju klasē, bet tālāk savukārt šņorējamo un ar klipšu kārtā. utt.utt.