Neliels ieskats šīs nedēļas mācībās

Nedēļa iesākās pavisam siltās noskaņās - Kristaps un Rūdolfs rakstīja, ko atceras par Venēru un arī zīmēja šo karsto planētu.
Pēc tam tapa komikss "Viena diena uz Venēras".


Turpinājām studēt bērnu ģeogrāfijas atlantu. Izvēle krita uz Vāciju, Austriju un Šveici. Pētījām ievērojamākos objektus un faktus par šīm valstīm.

Uzsākām lasīt jauno Botānikas grāmatu. Pārrunājām ko pēta botānika un kur mums apkārt var atrast augus. Runājām par augu vecumu un kokiem, kas ir jau simtiem gadu veci. Arī mums pie mājas aug ozoli, kas ir stādīti vecvecmāmiņas jaunībā.
Atceramies arī  Radīšanas grāmatu un to, ka augi tika radīti trešajā dienā.
Priecājamies par angliskajiem vārdiem - augu pasaule patiesi magnify (palielina) Dievu, līdzīgi kā skatoties caur palielināmo stiklu (magnifying glass) viss izsakatās lielāks.
Runājām par latīņu valodu - tās vēsturi un tagadni un kāpēc tik daudzās zinātnēs lieto latīņu vārdus (lai saprastu, ka mēs domājam vienu un to pašu!)

Kristaps vēsturē turpina pētīt Seno Grieķiju.

Mēs kopā turpinām lasīt par Anatomijas un fizioloģijas vēsturi un esam nonākuši līdz senajiem grieķiem.
Lasām par grieķu filozofiem kā viņi izvirzīja hipotēzes, diskutēja un nonāca pie teorijām. Praktiskie eksperimenti viņus īpaši neinteresēja.
Lasījām par Hipokrātu un viņa teoriju par četriem ķermeņa šķidrumiem. Lai nu kā tur būtu ar šķidrumiem, bet uz tiem balstītu cilvēku sadalījumu psiholoģiskajos tipos izmanto vēl šodien. Lasījām katra no tipiem - flegmātiķa, sangviniķa, holēriķa un melanholiķa aprakstu un spriedām, kuram tipam varētu piederēt katrs no mūsu mājniekiem. Daļa atbilda diezgan precīzi, bet vairākiem ir vairāku tipu iezīmes.
Runājām arī par Hipokrāta zvērestu ko mediķi izmanto vēl šodien!

Paskatījāmies, kas palicis no mūsu āboliem. Patiesībā "neiebalzamētais" izskatījās labāk. :) Varbūt tāpēc, ka vēss. Bet iebalzamētais bija brūns un sauss.

Trešdienu pavadījām Dzīvajā skolā , bet ceturtdien puiši pildīja skolas skolotāju uzdotos darbiņus.

Šodien lasījām par Zemi. Sākumā Rūdolfs izteica domu, kas tas būs garlaicīgi, bet izrādījās, ka nebūt nē!
Debesu debesis pieder Tam Kungam, bet zemi Viņš deva cilvēku bērniem /Ps.115: 16/
Izrādās, ka Zeme ir patiesi unikāli radīta un radīta tieši tāda, lai mēs tajā varētu dzīvot.
Tai ir ideāls attālums no Saules. Būtu tuvāk - ūdeņi iztvaikotu, atmosfēra ietu bojā reizē ar visu dzīvo, būtu tālāk - viss sasaltu.
Zemei ir ideāla masa un līdz ar to arī gravitācija. Ja tā būtu mazāka - jā, mums būtu jautri lēkāt pa koku galotnēm, bet kas notiktu, ja saceltos vējš? Viss aizlidotu. Ūdens uz zemi nemaz nelītu un viss izkalstu.
Ja gravitācijas spēks būtu lielāks. Cik viegli mums būtu ko darīt? Un kur paliktu visas kaitīgās gāzes?
Zeme ir lieliska tāda kā viņa ir! Un tas nebūt nav viss. Nākošo nedēļu lasīsim tālāk.