| Rasene ar dunduru |
Pirmajās nedēļās pētījām ar ko atšķiras viendīgļlapji no dīvdīgļlapjiem. Bez dīgļlapu skaita, to var lieliski atšķirt arī pēc lapām - vai vēnas sazarojas vai arī iet paralēli viena otrai. Tāpat viendīgļlapjiem ziedlapiņu skaits parasti dalās ar 3, bet divdīgļlapju - ar 4 vai 5. Kad teorija saprasta un atstāstīta (skat. CM pamatmetodes), puiši dodas dārzā meklēt viendīgļlapjus un divdīgļlapjus. Pēdējo nenoliedzami ir vairāk sugu skaita ziņā, bet eksemplāru skaita ziņā gan nē, ja pietupjas un tā labi apskata zālienu. Top zīmējumi un arī tiek savākti augu paraugi.
Tālāk pētījām puķes. Atcerējāmies, kas bija segsēkļi (par to mācījāmies vēl pavasarī) un pārrunājām kāda būtu zeme, ja uz tās vispār nebūtu segsēkļu. Ļoti, ļoti atšķirīga, jo segsēkļi jau ir arī galvenā barība visiem zālēdājiem. Un ko mēs paši varēt ēst? Un ko vilkt mugurā (nebūtu kokvilnas)? Pateicība Dievam par segsēkļiem un tie ir arī tik skaisti un dažādi!
Katrs no puišiem dārzā atrada kādu puķīti, ko mēs tālāk izmantojām, lai pētītu puķes sastāvdaļas. Lēnām puķes tika sadalītas pa daļām, katra daļa pielīmēta pie lapas un aprakstīta. Vispirms kauslapas, pārrunājām arī to nozīmi. Tad vainaglapas. Atdalot vainaglapas, puišu rokas kļuva lipīgs un skaidrs kāpēc - jo te ir nektārs - saldā un lipīgā viela, kas pievelk kukainīšus.
Un tad nāca pati interesantākā daļa - puišu un meiteņu puķu daļas. Atradām un izpētījām putekšņlapas un augļlapas un to sastāvdaļas. Tās gan bija tik sīkas, ka ņēmām palīgā arī palielināmo stiklu.Kristaps arī vēlreiz uzzīmēju shematisku zieda attēlu, kur pierakstīja klāt visas daļas.Tad viņi par abiem arī izveidoja zieda modeli no plastalīna (skat. attēlu). Katras stundas beigās arī vienmēr pārrunājām, ko katrs no viņiem atceras no tā, kas ir runāts un pētīts.
Tālāk apskatījām dažādas segsēkļu dzimtas. Protams, ka ne jau visas vairāk kā 300, bet dažas, kas likās interesantākas. Viena no tādām bija kurvjziežu dzimtas augi, kas patiesībā sastāv no daudz maziem ziediņiem! Atradām tādas arī mūsu dārzā.
Vēl ļoti interesantas puišiem šķita gaļēdāju puķu dzimtas (apskatījām kopā četras). Runājām par to, kāpēc dažas puķes ir gaļēdājas - nabadzīgā augsnē trūkst tām tik nepieciešamā slāpekļa. Rasenes atradām tepat netālu - staigājot pa Cenu purvu. Vienai tika izbarots dundurs (skat. attēlā lapas augšpusē).Vēl ļoti interesants augs šķita pūslene - tādu gan mēģināsim nākošo vasaru atrast!
Nākošā lielā tēma bija par apputeksnēšanu. Par pašapputeksnēšanu, par apputeksnēšanu ar vēju, par apputeksnēšanu ar dzīvu radību palīdzību. Runājām par to kādā veidā notiek apputeksnēšana, par nektāru, kas ir barība daudzām sīkām radībām. Veselu stundu veltījām bitītēm - cik viņas ir svarīgas apputeksnēšanai un kā viņas ik dienu lido tikai pie vienas noteiktas puķu sugas, tā veicot apputeksnēšanu (jo nevar jau apputeksnēties roze ar lilijas putekšņiem).
Runājām arī par "piezemēšanās" laukumu, kas nav mazsvarīgs bitēm (līdzīgi kā helikopteriem). Runājām par dažādām dīvainām puķēm - piemēram, orhidejām, kas pievilina mušas ar bojātas gaļas smaku.
Pēc tam katrs no puišiem zīmēja savu puķi un kā tā varētu pievilināt kukainīšu apputeksnēšanai. Iznāca skaisti un interesanti!
Nākošā stundā runāsim par puķu krāsām un bišu redzi.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru